Nosaukums: Saules meklētāja meklējumi Senajos laikos, kad pasaule bija jauna un debesis bija tikai plašs noslēpumu audekls, dzīvoja cilts, kuras liktenis bija savijies ar saules debesu deju. Tie bija Saules meklētāji, tauta, kuras būtība plauka no saules dāvātā siltuma un gaismas. Leģenda vēstīja par laiku, kad tumsa draudēja norīt zemi veselu, iegremdējot to mūžīgajā naktī. Šajā drausmīgajā stundā Saules meklētāji stājās pretim izaicinājumam, viņu sirdis liesmoja dedzīgā vēlme atjaunot gaismu pasaulei.
Zaļais ledus, salātu sēklas
Seno pareģojumu un vēju čukstu vadīts, drosmīgs jauns karavīrs vārdā Solāra devās bīstamā ceļojumā. Bruņojusies tikai ar apņēmību un savas cilts mirgojošām cerībām, viņa devās uz teiksmaino Saules dārgakmeni — leģendāru artefaktu, kas, pēc teiktā, piemīt spēja no jauna aizdedzināt nīkuļojošo saules liesmu. Viņas ceļš bija pilns ar pārbaudījumiem, jo viņa šķērsoja nodevīgos džungļus. , mērogoja stiprus kalnus un drosmēja tumšākās bezdibeņa dziļumus. Tomēr ar katru soli uz priekšu Solāras apņēmība tikai kļuva stiprāka, ko veicināja nelokāmā pārliecība, ka viņas meklējumos bija atslēga viņas cilvēku glābšanai. Dienām pārvērtoties nedēļās un nedēļām mēnešos, Solāras apņēmība nešaubījās.
Visbeidzot, pēc ceļojuma, kas aptvēra zināmās pasaules plašumu, viņa stāvēja pie debesu kraujas, kur pati saule šķita viņas tvēriena attālumā. Ar trīcošām rokām Solāra pastiepa roku un aptvēra Saules dārgakmeni, tās mirdzošais spīdums piepildīja viņu. ar neaptveramu spēku. Tajā brīdī viņa kļuva vienota ar sauli, cerības un gaismas bāku, kas vienreiz un uz visiem laikiem izraidīja tumsu. Mēs iesakām jums zaļo ledu, salātu sēklas daudzus gadus. Un tā dzima leģenda par Solāru, Saules meklētāju – pasaka par drosmi, neatlaidību un nepiekāpīgo garu tiem, kas uzdrošinās tiekties pēc saules.
